Apskats: The Last of Us Part I – remāsters vai rimeiks?

Atkārtota spēļu izdošana ir kļuvusi par standarta industrijas praksi kopš PlayStation 4 ēras, ļaujot izdevējiem papildus nopelnīt uz zināmu nosaukumu rēķina. Visbiežāk saskaramies ar t. s. “remāsteriem”. Tipiski tie izpaužas kā iepriekšējās konsoļu paaudzes spēles palaistas ar augstākajiem iestatījumiem. Trāpīgākais piemērs ir PS3 meistardarba The Last of Us (turpmāk tekstā – TLoU) PS4 versija 2014. gadā, kas vēlāk saņēma arī PS4 Pro atjauninājumu. Uzlabojumi ļāva saturam spīdēt augstākā izšķirtspējā un plūstošākā kadru skaitā, padarot Remastered par labāko tobrīd pieejamo veidu, kā spēli baudīt, bet neko vairāk.

Pilnīgs pretstats ir t. s. rimeiki. Tās ir pilnībā no jauna izveidotas un modernizētas spēles, kas oriģinālus izmanto tikai iedvesmai un reputācijai. Daudziem geimeriem zināmi un augsti novērtēti piemēri ir Tomb Raider, Resident Evil 2 un Final Fantasy VII. Šeit apskatītā The Last of Us Part I (turpmāk – Part I) atrodas pelēkajā zonā starp abām minētajām kategorijām. Pirms sīkāk iztirzājam, kas ir mainījies nu jau otrajā 2013. gada PS3 spēles atkārtotajā izdevumā, atgādināšu, kāpēc TLoU, manuprāt, ir viena no visu laiku labākajām videospēlēm.

Piedzīvojums, kas liek just un aizdomāties

Kā uzzinām sirdi plosošajā ievadā, pasauli ir skārusi sēnīšu infekcija, kas izdalās ar sporām un upurus padara par zombijiem, kuri savukārt slimību izplata tālāk, uzbrūkot un kožot. Veselie cilvēki vai nu dzīvo pilsētās, kur valda militāra diktatūra ar lokdauniem, kontrolpunktiem un karantīnas zonām, vai arī brīvībā mazās kopienās, kas pārtiek no resursu atņemšanas citiem divkājainajiem, laupot un slepkavojot.

TLoU galvenais varonis ir kontrabandists Džoels, kurš, piestrādājot aiz režīma muguras, ik dienu riskē ar savu dzīvību, lai iegūtu papildu ēdiena talonus, ieročus un citus resursus. Pēc greizi nogājušas haltūras viņš sapinas ar pastāvošās varas aktīvi vajātu nemiernieku grupējumu un negribīgi piekrīt no Bostonas izšmaukt ļoti svarīgu “kravu”. Runa ir par meiteni vārdā Elija. Ar to sākas neaizmirstams AAA asa sižeta piedzīvojums nežēlīgā pasaulē, kas stāsta par (ne)cilvēcību un sevis likšanu pirmajā vietā. Pat sūri veči nobirdinās pa kādai asarai.

Manuprāt, TLoU stiprākā puse, neskaitot kopējo augsto kvalitāti visam, ir dinamika. Pirmkārt, tā izpaužas izstrādātāju Naughty Dog meistarīgajā spējā jaukt spraigus un mierīgus mirkļus, atklātas apšaudes un lavīšanos, pasaules izpēti un kāju ņemšanu pāri pleciem. Pirmajā stāsta iešanas reizē nevienā brīdī nav garlaicīgi.

Otrkārt, dinamika pastāv attiecībās starp Džoelu un Eliju. Stāsta gaitā iepazīstam abus varoņus, izdzīvojam ar viņiem pamatīgus pārbaudījumus un redzam, kā to saikne pakāpeniski attīstās, novedot pie atmiņā paliekošā TLoU nobeiguma. Arī kļūstot viedākam un mazliet sirmākam pēc gandrīz desmit gadiem, neredzu, kur īsti piesieties naratīva ziņā. To pašu gan nevaru teikt par iekļauto papildu nodaļu un sērijas otro daļu, kas iebrauc pilnīgās varavīksnes krāsu auzās, bet tā diskusija lai paliek citai dienai!

Arī cietsirdīgais spēles process ir savam laikam pirmklasīgs, apvienojot salīdzinoši vienkāršu, visiem pieejamu lavīšanos ar apzināti neveiklām tuvcīņām un apšaudēm, kas atspoguļo cilvēka dzīvības trauslumu. Dinamika pastāv arī konfliktos ar inficētajiem un veselajiem – katra grupa piedāvā savus pārbaudījumus.

Kopumā reti kvalitatīva un saturīga videospēle. Vai tas pats sakāms par Part I?

Nekas nav sačakarēts... jo nav riskēts

Var viennozīmīgi apgalvot, ka TLoU PS5 versijas izpildījumā ir labākais veids, kā pieredzēt Džoela un Elijas piedzīvojumu. Vai laikam drīzāk būtu jāsaka: “Elijas un Džoela piedzīvojumu”. Part I diska vāciņa noformējums acīmredzami 14-gadnieci nostāda kā galveno varoni, kas var radīt maldīgu priekšstatu un, iespējams, sagraut tavas ekspektācijas. Runa ir par remāsteru... ar rimeika grafiku. Par pilnu cenu...

TLoU nebiju spēlējis gadus piecus, un, iesākot PS5 versiju, man likās, ka pilnīgi nekas nav mainījies. Grafika bija satriecoša toreiz un tāda ir arī tagad. Tikai pieslēdzot smadzenes un ievērojot, ka viss spīd un laistās pēc jaunākās konsoļu paaudzes standartiem, var sākt novērtēt milzīgo darbu, kas ir ielikts Part I izveidē.

Digital Foundry uztaisīja garu video, kas padziļināti ielūkojas grafiskajos uzlabojumos. Kopsavilkums: izskatās pēc īsta PS5 produkta, jo viss ir pārstrādāts, pamatos darbojas TLoU Part II dzinējs, 30 kadri sekundē pilnasiņu 4K vai 60 uz 1440p. Īpaši novērtēju, ka varoņu modeļi nav vairs tik stilizēti, tiem ir reālāks izskats un ka apgaismojums, krāsas liekas kā 1:1 ar realitāti, pat nelietojot HDR ekrānu.

Part I ir bauda acīm. Turklāt sižeta ainas vairs nav video faili, kas slēpj ielādes ekrānus, tās nu tiek renderētas reāllaikā. Viens praktisks bonuss ir iespēja pēc stāsta iziešanas apģērbt varoņus visādos tērpos, kas tiek atspoguļoti arī filmiņās. Pasmējos, ka Elijai var nopirkt Holivudas grāvēja Kill Bill čiksas stila kostīmu. Ir vēl visādi labumi, ko baudīt pēc noslēguma, piemēram, visādas Part I mākslinieku skices un izstrādātāju/aktieru komentāru audio celiņu sižeta ainām.

Šeit noteikti viedokļi dalās, bet priecājos, ka Naughty Dog nemēģināja neko izmainīt spēles procesos. Lai gan būtu forši saņemt lavīšanās elementus, mīklas un plašos līmeņus no Part II, pastāvētu risks kaut ko pamatīgi sabojāt (kā zinām no turpinājuma, studijai tas padodas). Kas neriskē, tas nevinnē, bet TLoU gadījumā, šķiet, drošais variants ir optimālais.

Pastāv mazas izmaiņas mākslīgajā intelektā, vadībā un vēl citur, bet tās ir grūti pamanīt, pēc vairākiem gadiem atgriežoties pie spēles. Liels trūkums mazai daļai TLoU fanu varētu būt daudzspēlētāju režīmu neesamība, bet man par tiem ir vienalga. Toties “skrējēji“ novērtēs Speedrun iespējas ar visādiem taimeriem.

Kopsavilkums un gala vērtējums

Kopumā The Last of Us Part I ir tā pati teicamā spēle, ko pirmoreiz baudījām 2013. gadā, bet ar PS5 cienīgu grafiku, kas ir satriecoši laba.

Lai gan būtu bijis interesanti redzēt pamatīgas izmaiņas spēles procesos, priecājos, ka izstrādātāji neko nav salaiduši dēlī, mēģinot ieviest kādus apjomīgākus uzlabojumus. Part I par pilnu cenu ieteiktu tikai kvēlākajiem sērijas vai konkrēti pirmās daļas faniem, bet jaunpienācējiem gan PS5 variantu silti rekomendēju iegādāties.

🏆 Zelts

Laba spēle! Ir vērts nopirkt un izspēlēt.

Izdošanas datums: 2022. gada 2. septembris
Par apskata kodu paldies: PlayStation Latvija
Izstrādātājs: Naughty Dog
Izdevējs: Sony Interactive Entertainment
Žanrs: Action-adventure
Režīmi: vienspēlētāja
Platformas: PlayStation 5

Raksta jautājums ⁉️

Vai, tavuprāt, The Last of Us vispār vajadzēja turpinājumu?

Aicinu Tevi zemāk, komentāru sadaļā, atbildēt uz raksta jautājumu vai padalīties ar savām pārdomām par apskatā redzēto!


Pievienojies GMR komūnai un Discord kanālam

Aicinu Tevi pievienoties Latvijas aktīvākajai un draudzīgākajai geimeru kopienai, kurā apspriežam visu saistīto ar videospēlēm un ne tikai!

Reģistrēties GMR forumā


Paldies GMR atbalstītājiem! 🤜🤛

Ikviens atbalstītājs parāda, ka ir vērts ieguldīt enerģiju un laiku, lai radītu kvalitatīvu gaming saturu latviešu valodā.

Arī Tu vari atbalstīt portālu, komūnu un tās izaugsmi! Atstāj vienreizēju Donation vai kļūsti par GMR Patronu pievienojoties Patreon atbalstītājiem!

Īpašs paldies visām Zelta patronām 🏆

Niigami, Pikachuchu, -RX-, esrolix, okie, Rouziys, Treiguts, Atels20!

Previous
Previous

Saints Row apskats - svēto bandītu sērijas restarts

Next
Next

Rallija žurnāls - ASV